Ventspils tipogrāfiju vēsture

Par tipogrāfiju rašanos un darbību Ventspilī nav veikti izsmeļoši pētījumi, bet ir zināms, ka viena no pirmajām ir J. Brasholca drukātava, kas 1883. gadā izdevusi nelielu grāmatiņu „Dundagas teikas”.

l9. gadsimta beigās darbojas arī V. Kupfera drukātava, kas izdevusi vietējā dzejnieka un pretalkohola kustības aizsācēja Ventspilī - Putniņu Krista - grāmatu „Par dzeršanu jeb alkoholisku dzērienu baudīšanu”.

Līdz Pirmajam pasaules karam darbojas arī Fridriha Langes spiestuve. Tā atrodas tagad sen jau nojauktā koka namiņu kvartālā, uz kura tagad paceļas J. Fabriciusa piemineklis. Te iespiež arī senākās Ventspils avīzes, drīzāk sludinājumu lapas - „Windausche Zeitung” un „Vindavskij Listok”.

Pēc 1901. gadā izdotās nelielās grāmatiņas ,,Wentspils senak un tagad. Wairak dseedajumos rihmejis Tautmihlis” zināma H. Hiršmaņa grāmatu drukātava.

20. gadsimta sākumā kādu laiku darbojas arī Johana Ulmaņa spiestuve Zvana ielā, laikā no 1907. līdz 1914. gadam viņš iespiež laikrakstu ,,Windausche Zeitung”.

Ap 1912. gadu pieminēta spiestuve ,,Fenikss”, tās īpašnieks ir Jānis Zvans. Te iespiež laikrakstu „Ventas Straume” no l911.līdz 1914. gadam un „Jaunā Avīze”no 1912. līdz 1915. gadam. J. Zvans savu darbību turpina Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās Maskavā.

Vēl šajā laikā pazīstama l. Gebauera spiestuve Kārļa ielā. Kādu laiku šī spiestuve atradusies arī Platā ielā 4. l. Gebauers 1911. un 1912. gadā izdod laikrakstu ,,Gaisma”, bet 1913. gadā viņš iespiež Ventspils ev. - lut. latviešu draudzes mācītāja Teodora Grīnberga sastādīto un daļēji arī viņa paša sarakstīto kristīgo periodisko izdevumu bērniem ,,Bitīte”.

1914. gadā ,,Bitīte” jau tiek iespiesta pašam T. Grīnbergam piederošā spiestuvē. T.Grīnbergs 1914. gadā atkārtoti izdod lībieša Jāņa Prinča savulaik sacerētās un pirmo reiz 1845. gadā izdotās ,,Jūmieku svētas dziesmas un lūgšanas”.

Cik ilgi katra no minētajām spiestuvēm darbojas, nav zināms.

Laikā līdz Pirmajam pasaules karam redzamākais darbinieks Ventspilī šajā jomā ir Teodors Antmanis ( 1868 - 1913 ). Jau viņa tēvs Ventspilī dibinājis grāmatu veikalu, vēlāk T.Antmanis to pārņem un piedevām atpērk no A.Brasholca grāmatu spiestuvi, pievieno tai grāmatu sietuvi. Laikā no 1898. līdz 1903. gadam viņš izdod sludinājumu lapu „Vindavskij Listok”. 1903. gadā viņš atpērk no J .Brasholca arī koncesiju uz ,,Windausche Zeitung“izdošanu un turpina to izdot līdz 1907. gadam.

No 1907. gada viņš pats izdod pilsonisko laikrakstu „Ventspils Apskats”, vairākus gadus arī kalendāru „Gada Laiki”. Viņa izdoto grāmatiņu skaitā, kas bieži ir ar bilžainu vāku, var minēt „Gaiļa ābeci”, „Stāstiņi bērniem no Franča Hofmaņa”, ,,Kā bērni dzīvo” un „Stāstiņi par svešām zemēm”. Divas reizes viņš tiek ievēlēts Ventspils pilsētas domē, bez tam ir vairāku - kādu desmit - tolaik nozīmīgu biedrību biedrs. Viņš ir īpašnieks mājai Ventspilī, Kuldīgas ielā 17. To viņa mantinieki 1930. gados pārdod. Bet viņa spiestuve atrodas Pils un Tirgus ielu stūrī, kur tipogrāfijas pēc tam mitināsies vēl ilgus gadus.

Bez laikrakstu un grāmatu iespiešanas šīs spiestuves plaši drukā dažādas iestāžu veidlapas, programmas, dziesmu lapiņas, reklāmas, dažādas brošūras, kalendārus, vizītkartes utt.

Sākoties Pirmajam pasaules karam un tuvojoties vācu karaspēkam, visā Kurzemē tiek veikta plaša evakuācija. Bez fabriku un rūpnīcu iekārtām toreiz izved arī baznīcu zvanus, tipogrāfiju iekārtas un burtus.

No jauna spiestuvju darbība atsākas pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanās, un kopš 1919. gada ir zināma A. Medņa drukātava, kura iespiež laikrakstu „Ventspils Avīze” 1919. gadā, pēc tam A. Zemīša drukātava - 1923.gadā viņš neilgu brīdi izdod savu laikrakstu „Ventspils Atbalss”, minēta arī spiestuve ,,Fenikss”. Darbu turpina Antmaņa tipogrāfija, kas tagad saucas ,,T.G. Antmans”, un kam ir arī grāmatu, rakstāmlietu un mācību līdzekļu tirgotava Kuldīgas ielā 17. Antmanis no 1921. gada sāk izdot laikrakstu „Ventas Balss”. Kopš 1923. gada laikraksta galvenais redaktors, pēc tam arī īpašnieks ir Felikss Nātiņš. Līdz 1934. gadam paralēli šai avīzei periodiski iznāk dažas citas, bet to mūžs nav ilgs.

No 1928. gada Ventspilī darbojas spiestuve „Kultūras Darbs”, kas atrodas Pils ielā 20. 1930. gados nozīmīgākā spiestuve Ventspilī ir T.G.Antmaņa spiestuve, kas kopš 1934. gada pieder Feliksam Nātiņam un saucas F.Nātiņa spiestuve.

Felikss Nātiņš ( 1902 - 1942) - padomju okupācijas laikā 1940.gada 7.novembrī tika arestēts, 1942. gada 6. martā Novosibirskas apgabalā nošauts. 1989. gadā reabilitēts.

Padomju okupācijas gados spiestuves, pats par sevi saprotams, tika nacionalizētas pirmās. Ventspilī tā darbojās ar nosaukumu 28. tipogrāfija.

Ingrīda Štrumfa, Ventspils muzejs

Ps Latvijas valstij atgūstot neatkarību, 28. tipogrāfijas darbinieki, izpērkot no valsts daļas, kļuva par saimniecības īpašniekiem. 2006. gada rudenī SIA "Ventas Balss" nopērk no SIA "Ventspils tipogrāfija" iekārtas, atjaunojot tradīciju: laikraksta izdevējs pats drukā savu avīzi.

2013. gada septembrī SIA "Ventas Balss" dibina meitas uzņēmumu – SIA "Hercoga druka". Tiek radīts uzņēmums, kura vērtības sakņojas 17. gadsimtā – Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba fon Ketlera laikā – pamatīgums, proporciju harmonija un kvalitāte. Pievienojot tām mūsdienu digitālās drukas iespējas, SIA "Hercoga druka" spēj piedāvāt produkciju nelielās tirāžās par kvalitātei atbilstošu cenu.